Kur parādās Gerda, iedegas sparīga liesma, jo viņa ir apmierināta ar sevi un prot pakļaut. Uzšvirkst viļna galotnē un nedomā nekur piekāpties. Māk vienmēr noturēties «zirgā». Mīl apgrozīties labu ļaužu salonos. Viņai derētu tikai piebremzēt sevi strīdu uzliesmojumos, jo Šie «izlēcieni» vēlāk jānožēlo! © Gunnars Treimanis “Vārdu noslēpumi” Juvetas 2002
Vārdi
Cilvēku vārdi, dzīvnieku vārdi un to nozīmes