Lai gan kopumā ir saņemti vairāk nekā 500 iesniegumu par vārdu iekļaušanu kalendārā, lielākajai daļai jārēķinās ar apsvērumu, ka vārdu neiekļauj kalendārā, ja tāds ir tikai dažiem cilvēkiem Latvijā. Viņiem jāsvin pašu izvēlētos datumos vai 22.maijā - kalendārā neiekļauto vārdu dienā. 
Gaidot mazuli, topošie vecāki parasti zina, kādu vārdu bērnam dos. Ja grūti izšķirties, dažreiz ļauj izvilkt pašam bērnam vai vienkārši met monētu.
Līga Līdumniece, studente: “Es nezinu, noteikti tā nebūtu nekāda Donatella vai kaut kas tāds, bet kādu klasisku vārdu, kas tobrīd visatbilstošākais.”
Artūrs Tūrmanis, pavārs: “Vairāk tādu latvisku, ne jau nu tur kaut kādu Izauru.”
Taču Izauras vārds pirms vairākiem gadiem bija labi zināms visiem brazīliešu televīzijas seriāla “Verdzene Izaura” mīļotājiem. Labestīgais, bet kareivīgais Izauras tēls tolaik iedvesmoja daudzus latviešus. Tā pie vārda tikusi arī deviņpadsmitgadīgā grāmatvedības studente Izaura. Vārdu izvēlējusies vecmāmiņa, un sākumā tas meitenei nepaticis.
Izaura Pozjumska, Rīgas tehniskās koledžas studente: “Kad biju maza, ļoti nepatika, domāju - kad man būs pase, mainīšu, būs jauns vārds, jauna dzīve. Bet pieaugot sapratu, ka tas ir īpašs vārds, liek justies īpašai.”
Parasti cilvēki Izauras vārdu vai nu atceroties uz mūžu, vai aizmirstot uzreiz. Īpašu starpgadījumu vārda dēļ gan neesot bijis.
Latvijā dzīvo divas Izauras, un viņas var necerēt, ka tuvākajā laikā vārdu iekļaus kalendārā. Īpaša ekspertu komisija kalendāru papildina reizi vairākos gados, un tajā pēc iedzīvotāju lūguma komisija iekļauj tikai biežāk minētos vārdus. Šogad tādu ir deviņpadsmit.
Piemēram, 25.janvārī Zigurdam un Sigurdam tagad pievienosies vārds Sigvards, bet 22.oktobrī vārda dienas svinēs ne vien Īrisas un Irīdas, bet arī Airisas.
Oficiālu vārda dienu turpmāk varēs svinēt arī Antonijs, Dominiks, Adriāna, Enija, Juzefa, Gabriela, Olivers, Regnārs, Amēlija.
7.jūnijā tagad būs jāieraksta arī vārds Arno, kura līdz šim tur nebija. Žurnālists Arno Jundze saka - svētku nevar būt par daudz. Līdz šim viņš vārdadienu svinējis izvēlētajā 1.decembrī. Tagad būs jāsvin divreiz.
Arno Jundze, žurnālists: “Vecpaps bija mācītājs, ap 70. gadiem luterāņu baznīcas kalendārā bija iekļauts 1. decembrī, tā es svinēju.”
Valsts valodas centrs piecu gadu laikā saņēmis ap 500 iesniegumu. Kalendārā iekļaujamie vārdi tiek vērtēti pēc vairākiem kritērijiem.
Agris Timuška, TM Valsts valodas centra direktors: “No kritērijiem - vārda īpašnieku skaits, vēl svarīgāk - labskaņa, atbilstība latviešu vārda došanas tradīcijām, vārda cilme arī.”
Kalendārs neesot bezizmēra, tādēļ reto vārdu īpašniekiem vārdadiena arī turpmāk būs jāsvin kalendārā neiekļauto vārdu dienā 22.maijā.
Dzimtsarakstu departamenta vadītāja Ārija Iklāva uzskata - nekur pasaulē bērnam vārdu neliek tā kā Latvijā. Diemžēl likums neparedzot aizliegt vecākiem bērnu saukt tā, kā viņi iecerējuši.
Ārija Iklāva, TM Dzimtsarakstu departamenta direktore: “Kā nāk seriāls, tā… Arī paši veidojam, kombinējam kopā mātes, tēva.. Tie trakākie jau nomainīti, Indi, Gonoreju esmu mainījusi. Bieži vien sitam uz krūtīm un sakām - latvieši, bet bērnam ieliekam tādu vārdu, ka viņš nevar sagaidīt, kad tiks no tā vaļā.”
Vārdu var mainīt, ja tas neatbilst tautībai, ir grūti izrunājams vai nievājošs. Pagājušajā gadā vien 135 cilvēki izvēlējušies sev citu vārdu.
LNT